ES politika ir orientēta uz “zaļmaldināšanas” (greenwashing) aizliegšanu. Šajā sakarā ir ieplānotas Direktīvas 2005/29/EC (Unfair Commercial Practices Directive) un Direktīvas 2011/83/EU (Consumer Rights Directive) izmaiņas, uz kurām norādīts arī  Eiropas Parlamenta preses relīzi. Attiecīgajā projektā ir norādīts, ka izmaiņu ieviešanai ES dalībvalstu normatīvajos aktos tiks iedoti 24 mēneši pēc izmaiņu spēkā stāšanās. 

Rezumējot:

• Tiks aizliegti vispārējie vides paziņojumi (ražotāja paziņojumi, ka tā zīmols vai bizness vai produkts, pakalpojums, ražošanas process, produkta iepakojums, produkta utilizācija ir ekoloģiski, proti, videi draudzīgi un ar mērķi saglabāt vidi), kā arī citi maldinoši mārketinga paņēmieni šajā sakarā;
  
• Aizliegums - izmantot preces dizainu, kas sniedz nepatiesu informāciju, proti, norādot preces ilgmūžību vai preces lietošanas intensitātes termiņu;
• Aizliegums – noklusēt patērētājam par to, ka precei ir funkcija, kas nosaka preces derīguma termiņu ;
• Tikai tādu uzlīmju izmantošana, kuras atbalsta apstiprinātas sertifikācijas shēmas vai valsts iestāžu izstrādātus sertifikātus;
• Informācijai par garantijām jābūt vairāk redzamai, kā arī jāievieš jauna etiķete (garantijas pagarinājums) .

ES tīmekļa vietnē tika izvietota 07.11.2023. pagaidu vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par noteikumiem, kas atjauninās pašlaik esošo aizliegtās komercprakses sarakstu un uzlabos patērētāju informēšanu par precēm. Vienošanās precizē ES mārketinga prakses un reklāmas ierobežojumus, kas saistīti ar vairākām problemātiskām mārketinga praksēm un priekšlaicīgu preču nolietojumu. Vienošanās jauno noteikumu mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas komercprakses, tādējādi palīdzot patērētājam izdarīt sev labāku izvēli, iegādājoties preci.

Vienošanās ietverti šādi plāni:

1)     aizliegt tādus komerciālus apgalvojumus, kā “ekoloģiski tīrs”, “dabisks”, “bioloģiski noārdāms”, “klimatam neitrāls” vai “eko”, ja vien par attiecīgo apgalvojumu nav pierādījumu par augstu ekoloģisko efektivitāti;

2)     attiecībā uz preci aizliegt tādu komerciālu komunikāciju, kas norāda uz ilglaicīgu derīguma termiņu, ja uz paša norādījuma ir pieejama informācija, kura norāda derīguma termiņu;

3)     aizliegt komersantiem apgalvojumus, kuri ir pamatoti ar kompensācijas shēmām, ka precei ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi;

4)     pilnveidot patērētāju informēšanu saistībā ar preci, kurai plaši tiek izmantota “zaļmaldināšana” un metodes, kuru mērķis ir maldināt patērētāju par preces vai pakalpojuma ekoloģisko būtību, tādējādi nostādot ražotāju labvēlīgā gaismā.

Zaļmaldināšanas  pazīmes

Neskatoties uz to, ka šobrīd ES nav speciāla ekomārketinga regulējuma (t.i., izmaiņas Direktīvās 2005/29/EK un 2011/83/ES vēl faktiski nav apstiprinātas), tomēr varam teikt, ka “zaļmaldināšanu” kā negodīgas komercprakses veidu Latvijā jau aizliedz Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Pamatojoties uz vispārējiem negodīgas komercprakses aizlieguma principiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) jau 2017. gadā izstrādāja Vadlīnijas paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē. Vadlīnijās ir izklāstīts, kā pareizi formulēt “zaļus apgalvojumus”, lai tie nemaldinātu patērētājus. Ideja ir vienkārša - ja nav iespējams pārbaudīt apgalvojuma īstenību vai pamatojumu, tad apgalvojums, visticamāk, ir maldinošs

Latvijas juristi savos komentāros pauž viedokļus, ka vairumā gadījumu iespējamo zaļmaldināšanu var noteikt pēc trim vienkāršām pazīmēm:

1)       Vispārēji, deklaratīvie paziņojumi bez papildu paskaidrojumiem

Ja prece vai pakalpojums ir nosaukts kā "videi draudzīgs", "mazāk piesārņojošs" utt., bet nav papildu skaidrojuma, piemēram, QR kods vai saite uz tīmekļa vietni, kurā var atrast informāciju par preces ietekmi uz vidi, un kādus aprēķinus uz preces iepakojuma, tad tas ir ļoti labs pamats PTAC ierosināt lietu un lūgt ražotājam pierādīt, kā šāds secinājums izdarīts, ka prece ir videi draudzīga.

2)       Salīdzinošie apgalvojumi bez objektīviem pierādījumiem

Preču informācijā bieži ir ietverti salīdzinājumi, kas apgalvo, ka produkts ir drošāks par citām līdzīgām precēm, piemēram, “ražojot saražo par 40% mazāk CO²”, taču nav paskaidrojuma, kā veikts salīdzinājums vai kā iegūt skaidrojumu par veiktajiem aprēķiniem. Ja komersants nekādi nevar pierādīt savu salīdzinājumu, tad pastāv iespēja, ka PTAC norādīs uz neatbilstošu mārketingu.

3)       Attēli, simboli un logotipi, par kuriem nevar atrast informāciju

Uz doto brīdi ir iespējams, ka uz preces iepakojuma var būt attēls, kas līdzīgs īpašam marķējumam, kas saistīts ar preces ietekmi uz vidi. Tomēr patiesībā šī būs neoficiāla atzīme, proti, bez valsts iestādes vai kādas specializētas institūcijas apstiprinājuma. Visā pasaulē ir dažādas sertifikācijas programmas, kas apliecina preces atbilstību noteiktiem standartiem. Sertifikāti var būt noteikti ar tiesību aktiem, piemēram, ES marķējums vai marķējumus, kuru izsniedz privātas specializētas organizācijas, kurām ir sava līmeņa reputācija sabiedrībā.

Ražotājiem jāņem vērā, ka patērētājs, visticamāk, nepārzina visus iespējamos sertifikātus/marķējumus, tāpēc informācija par to, kā pārbaudīt sertifikāta/marķējuma būtību, jānorāda uz iepakojuma. Ja šādas informācijas nav, un arī tīmeklī neko nav iespējams atrast, visticamāk, šāds sertifikāts/marķējums neko nenozīmē un, iespējams, to izdomājis pats ražotājs.

Tādējādi, ekomārketinga regulējums nākotnē vairāk ierobežos tādu komersantu radošo izpausmi, kuri līdz šim ir vilinājuši patērētājus ar pārspīlētiem vai maldinošiem saukļiem par savas produkcijas videi draudzīgumu. Proti, komersanti, kuri jau šobrīd organizēs auditu savām mārketinga stratēģijām un “zaļajiem apgalvojumiem”, varēs ātrāk uzsākt savas produkcijas atbilstošu reklamēšanu, jo īpaši attiecībā uz patiesu informāciju par draudzīgumu videi.

PTAC pozīcija

20.04.2023. PTAC savā intervijā (raksts: "Zaļie paziņojumi" par videi draudzīgiem produktiem bieži vien ir maldinoši) izdara secinājumus, pamatojoties uz negodīgas komercprakses pārbaudēm. Piemēram, PTAC brīdina, ka “daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai  pierādītu, ka produktiem ir pozitīva ietekme uz vidi”. Saskaņā ar PTAC viedokli, jebkurš marķējums vai norāde, ko izmanto mārketingā par produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi, ir jāpamato, un tirgotājiem ir jābūt atbilstošiem pierādījumiem, lai pamatotu izmantoto marķējumu vai norādi.

Tāds PTAC uzstādījums principā vēlāk tika izklāstīts 20.09.2023.  PTAC prezentācijā Vides valsts uzraudzības dienesta uzņēmējiem rīkotajā seminārā. Prezentācijā tika vērtēta tieši zaļmaldināšana, uzsverot, ka “bio” un “eko” marķējumu var izmantot nepārtikas produktiem, ja:

• tie attiecas tikai uz preces sastāvdaļām;
• produkts nesatur (vai satur ļoti nelielā daudzumā) sintētiskas vielas
• produkta sastāvā galvenokārt ir dabiskas izcelsmes sastāvdaļas un tās iegūtas bioloģiskās ražošanas procesā.

Piemēram, par likuma pārkāpumu PTAC norāda gadījumu, kad mājas lapā tiek apgalvots: “Visi mūsu produkti ir videi draudzīgi, to apliecina ekomarķējums”, lai gan patiesībā tikai daži produkti ir marķēti ar ES ekomarķējumu.

Pamatojoties uz padomiem, ko PTAC sniedz šajā intervijā un izklāsta prezentācijā, principā ir iespējams izdarīt secinājumus par PTAC pašreizējo pozīciju un uzstādījumiem (t.i., vēl pirms izmaiņu ieviešanas Latvijas tiesību aktos, pamatojoties uz paredzamiem direktīvu grozījumiem). Tāpat, vadoties pēc PTAC vadlīnijām, saprotams, uz ko PTAC balstīs savus lēmumus. Proti:

• PTAC jau min vispārīgus apgalvojumus piemēru veidā kā nepieņemamus, ja vien tie nesatur skaidrojumu (“dabisksˮ (natural), “videi draudzīgsˮ (eco-friendly), „energoefektīvsˮ (energy efficient), “nav piesārņojošs” (non-toxic), “otrreizēji pārstrādājamsˮ (recyclable), “atkārtoti lietojamsˮ (reusable), “zaļšˮ (green) u.c.). Ja šādi apgalvojumi nav izskaidroti, tad PTAC uzskata, ka tie maldina patērētāju. Kā konkrētus piemērus PTAC min apgalvojumu “Videi draudzīga tehnoloģija” un apgalvojumu „Nav svarīgi, kādu krāsu tu izvēlies, mūsu auto vienmēr ir zaļš!ˮ, kas pēc PTAC viedokļa nesatur nekādu skaidrojumu, kas pamatotu attiecīgo apgalvojumu.

• PTAC informē, kam pievērst uzmanību apstiprināta ekomarķējuma izmantojumā, kā piemēru skaidri norāda tādus marķējumus kā “Ekopuķīte” (ES marķējums), “Ziemeļu gulbis” (Ziemeļvalstu padomes apstiprinātais ekomarķējums), “Zilais eņģelis” (Vācijas Federālās Vides aģentūras izstrādātais marķējums). Šādas marķējuma lietošanas tiesības var iegūt tikai ražotājs (vai preču/pakalpojumu piegādātājs), kura prece (vai pakalpojums) atbilst noteiktiem kritērijiem, kurus nosaka un pārbauda neatkarīga institūcija un eksperti, pētot ietekmi uz vidi.

• PTAC skaidri norāda, ka ir jābūt pilnīgai izpratnei par to, kādā sakarā tiek pieminēta saistība ar dabu (pats produkts, tā ražošanas process vai iepakojums), kā pozitīvu piemēru minot šādu apgalvojumu - “Produkta iepakojums ir izgatavots no 85% pārstrādājama materiāla”. Tātad ražotājs šajā paziņojumā skaidri norāda, ka apgalvojums attiecas tikai uz iepakojumu, nevis uz pašu produktu iepakojumā.

Savā intervijā PTAC paziņoja, ka kopumā 2022.gadā tika ierosinātas 10 administratīvās lietas par iespējamiem pārkāpumiem kosmētikas un apģērbu ražotāju īstenotajā komercpraksē. Proti, PTAC pētīja Latvijas ražotāju mājas lapas, kurās tie piedāvā iegādāties kosmētiku un apģērbu. Šīs revīzijas atklāja negodīgas komercprakses pazīmes (maldinošu un neprofesionālu komercpraksi), kas ietver patērētājiem neskaidrus, nekonkrētus un vispārīgus apliecinājumus saistībā ar vidi. Pārbaužu laikā PTAC noskaidroja, vai komersanti, piedāvājot kosmētiku un apģērbu, izmanto vispārīgus “vides” izteicienus, piemēram, “videi draudzīgs”, “dabisks” utt., un vai komersanti var pierādīt apgalvojuma patiesumu, saistot to ar ekoloģiju.

Visos šajos gadījumos PTAC nepieņēma negatīvu lēmumu un lietas tika izbeigtas, jo komersanti vai nu labprātīgi novērsa neatbilstības, pārtraucot nepamatotu ekoloģisko apgalvojumu izmantošanu, vai arī netika konstatēti pārkāpumi, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm.

Sodu sankcijas

Patreiz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā skaidri pateikts, ka komersants nevar veicināt preču pārdošanu, izmantojot neobjektīvu vai maldinošu informāciju (15.panta trešā daļa). Vienlaikus likumā ir paredzēts naudas sods līdz 4% no komersanta gada apgrozījuma, bet ne vairāk kā 300 000 EUR, pārrobežu gadījumā - līdz 2 miljoniem EUR (15².pants).

Vadoties pēc publiski pieejamās informācijas, šobrīd Latvijā nav zināmi skaļi gadījumi, kas būtu saistīti ar ekomārketingu. PTAC datubāzē nav arī nekādu lēmumu par negodīgu komercpraksi nepārtikas preču jomā, kas būtu saistīti ar ekomārketinga jautājumu pēdējos trīs gados. Taču nevar teikt, ka šī tēma presē nemaz nav aktuāla.

Pēdējo gadu publiski pieejamās intervijas, ziņas un komentāri, kas vērsti uz patērētāju maldināšanu saistībā ar “zaļajiem paziņojumiem”, ir līdzīgi. Speciālisti atzīmē, ka patērētāji Latvijā ir ļoti neaizsargāti pret zaļmaldināšanu, izņemot pārtikas nozari, kur apzīmējumus “ekoloģisks, bioloģisks, eko, bio, organisks” drīkst lietot tikai tad, ja produkts atbilst spēkā esošajām bioloģiskajām prasībām. Ja komersantam nav bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta, šis termins nedrīkst parādīties tā nosaukumā, domēna nosaukumā, marķējumā vai dokumentos.